Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klīņāt
klīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; apv.
Klaiņot1.
PiemēriGalīgi apklusis, sevī noslēdzies, Elmārs klīņāja pa pagalmu..
Avoti: 4. sējums