Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kliņģerīte
kliņģerīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
PiemēriKliņģerītes.. ir plaši izplatītas, izturīgas vasaras puķes, kas ilgi zied.
Avoti: 4. sējums