idioma
idioma -as, s.; val.
Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
PiemēriPar idiomām.. sauc tādus vārdu savienojumus, kas rada jaunu nozīmi, kura neizriet no atsevišķiem vārdiem. Tāpēc idiomas nav burtiski pārtulkojamas. Piemēram: «ņemt kājas pār pleciem» (bēgt), «mest plinti krūmos» (zaudēt dūšu)..
Avoti: 3. sējums