otrais
otrais s. -ā
otrs s. -a.
1.parasti ar not. galotni Kārtas skait. → divi (2.).
PiemēriOtrā klase.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu.
PiemēriOtrais pilots.
1.2.Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
PiemēriOtrās šķiras prece.
1.3.Tāds, kas ir sarežģītāks, arī nozīmīgāks par ko citu līdzīgu.
PiemēriOtrā signālu sistēma.
2.parasti ar nenot. galotni; nenoteiktā vietn. un adj. nozīmē Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
PiemēriAiziet uz otru veikalu.
Stabili vārdu savienojumiMesties no vienas galējības otrā.
2.1.Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
PiemēriDejot vienu otru reizi.
2.2.Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
PiemēriAizdedzināt vienu sērkociņu pēc otra.
3.parasti ar nenot. galotni; nenoteiktā vietn. un lietv. nozīmē Cits (parasti cilvēks).
PiemēriEgle jau zobojās par sevi un savu vājumu, kuru bija parādījis otram.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā).
3.1.Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds8.
PiemēriVisi mājinieki jauda, ka viņi [saimnieks un priekšstrādnieks] gatavo kaut ko sevišķu.. Viens otrs apvaicājās mazajam Andrām.
Avoti: 6-1. sējums