otrējs
otrējs -ais; s. -a, -ā
1.Cits.
2.Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties.
PiemēriOtrējie spirti.
- Otrējie spirti.
- Pirmējā atmosfēra pārvēršas otrējā uz Zemes virsmas ūdens tvaiku iedarbībā.
- Mūs īpaši interesē šo materiālu otrējās struktūras: pirmējās ir tās, kurās veidojas tikai garas polimēru molekulu ķēdes, otrējās - kur šīs ķēdes savijas spirālēs, rada dažādus telpiskus veidojumus.
3.Otrais1.
PiemēriŪdeņu otrējo lietošanu var izbeigt ar ūdeņu pirmējā lietotāja lēmumu, kas saskaņots ar ūdeņu izmantošanas regulēšanas un aizsardzības iestādi.
- Ūdeņu otrējo lietošanu var izbeigt ar ūdeņu pirmējā lietotāja lēmumu, kas saskaņots ar ūdeņu izmantošanas regulēšanas un aizsardzības iestādi.
Avoti: 6-1. sējums