otrējs
otrējs -ais; s. -a, -ā
1.Cits.
2.Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties.
PiemēriOtrējie spirti.
3.Otrais1.
PiemēriŪdeņu otrējo lietošanu var izbeigt ar ūdeņu pirmējā lietotāja lēmumu, kas saskaņots ar ūdeņu izmantošanas regulēšanas un aizsardzības iestādi.
Avoti: 6-1. sējums