otrinieks
otrinieks -a, v.
otriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
Piemēri..viņam nu kuro reizi vajadzēja stāstīt, kā viņš atteicies Jāņu priekšvakarā no otriniekos iešanas un kā viņš kaustīts ar kokiem.
2.pareti Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
PiemēriOtrais stūrmanis paliks Akermaņa vietā, un Elguts tiks par otrinieku. Tāpēc viņš pagaidām brauc uz «Aldonas» par matrozi.
3.reti Līdzinieks.
Piemēri«Tu esi mans otrinieks, mans otrais «es», kas vajadzīgā mirklī attur mani no pārsteidzīgām izdarībām,» viņš vēl bilda.
Avoti: 6-1. sējums