stiebrs
stiebrs -a, v.
1.Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
PiemēriAuzu stiebrs.
- Auzu stiebrs.
- Tēvs gatavs pat smieties.. Acīm.. vēro un glāsta rudzu lauka zaļumu, kas sācis jau stiepties stiebros..
- Pagājusi sānis, Helēna izrāva sauju kāpu kviešu... Kāds brīnums kailajās smiltīs dzen uz augšu garo stiebru ar vārpu galā?
- Turpat klonā stāvēja noliktas vairs nevajadzīgās mīstīklas, ar kurām senāk vīri un sievas naktīm cauri lauzīja linu stiebrus.
- ..Jānis atsēstas uz sava vienīgā stiebru krēsla, nolīkst atkal pār piestripoto grāmatu.
2.Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
PiemēriMata sakne atrodas dziļajos ādas slāņos, tā sākas ar paresninājumu - sīpolu. Tālāk seko mata maisiņš un brīvais mata stiebrs ar serdes vielu un blīvu apvalku (kutikulu), kurā ir pigments.
- Mata sakne atrodas dziļajos ādas slāņos, tā sākas ar paresninājumu - sīpolu. Tālāk seko mata maisiņš un brīvais mata stiebrs ar serdes vielu un blīvu apvalku (kutikulu), kurā ir pigments.
Avoti: 7-2. sējums