Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiegra
stiegra -as, s.
1.tehn. Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
PiemēriSaspriegta stiegra.
1.1.Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
PiemēriZāģa stiegra.
2.Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā). Arī cīpsla.
PiemēriKakla stiegras.
Stabili vārdu savienojumiMuguras stiegra. Nervu stiegra.
2.1.Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
Piemēri..lapa ir nokaltusi, stiegras izžuvušas..
2.2.pārn. Reljefs pavediens (audumā).
PiemēriAuduma stiegras.
Avoti: 7-2. sējums