stiebrs
stiebrs -a, v.
1.Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
PiemēriAuzu stiebrs.
2.Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
PiemēriMata sakne atrodas dziļajos ādas slāņos, tā sākas ar paresninājumu - sīpolu. Tālāk seko mata maisiņš un brīvais mata stiebrs ar serdes vielu un blīvu apvalku (kutikulu), kurā ir pigments.
Avoti: 7-2. sējums