Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapulce
sapulce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
PiemēriArodbiedrības biedru sapulce.
Stabili vārdu savienojumiMeža sapulces.
2.Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
Avoti: 7-1. sējums