pakārtojums
pakārtojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pakārtot1, pakārtoties1.
PiemēriRomāna tēlu sistēmas pakārtojums sižeta pamatmetiem.
- Romāna tēlu sistēmas pakārtojums sižeta pamatmetiem.
2.val. Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
PiemēriSalikts pakārtojuma teikums.
- Salikts pakārtojuma teikums.
- Pakārtojuma saikļi.
- Saistīt vārdus pakārtojumā.
- Vārdu savienojums ar pakārtojuma attieksmi starp komponentiem jeb vārdkopa atspoguļo divu vai vairāku realitātes parādību attieksmes.
- Sava stilistiska nozīme ir arī sintaktisko pakārtojumu aizstāšanai ar sakārtojumiem.. Pakārtojumi raksturīgāki zinātniskajai un oficiāli lietišķajai.. valodai.
- Garie teikumi ar daudziem pakārtojumiem, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, uzskaitījumu un periodiem stāstā uzbur telpisku un piesātinātu meža ainu..
Avoti: 6-1. sējums