pakārtot
pakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
PiemēriVisu iespēt nevar, vienmēr cilvēkam jāprot no kaut kā atteikties, pakārtojot to svarīgākam.
- Visu iespēt nevar, vienmēr cilvēkam jāprot no kaut kā atteikties, pakārtojot to svarīgākam.
- Romāna.. sižeta pamatmeti.. pakārto un pakļauj visa materiāla izkārtojumu..
- pārn. Man ir brīvība, man ir nepiespiests mans ritms. Es sirdi tam pakārtoju..
2.val. Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
PiemēriSaikļi, saistīdami salikta pakārtojuma teikuma komponentus, pakārto palīgteikumu virsteikumam.
- Saikļi, saistīdami salikta pakārtojuma teikuma komponentus, pakārto palīgteikumu virsteikumam.
3.Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
PiemēriViņas.. mazubrīd pakārtoja mirušās apģērbu un atkal sāka skaļi raudāt.
- Viņas.. mazubrīd pakārtoja mirušās apģērbu un atkal sāka skaļi raudāt.
- Laura.. iemeta skatienu spogulītī un pakārtoja pleciem apmesto zīda lakatiņu.
- ..Melānija pat nevar nociesties, ar īstu mātes rūpību nepakārto jusi viņa saburzīto krekla apkaklīti.
Avoti: 6-1. sējums