nobaukšķēt
nobaukšķēt parasti 3. pers., -baukšķ, pag. -baukšķēja
nobaukšēt parasti 3. pers., -baukš, pag. -baukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
PiemēriDobji nobaukšķēt.
- Dobji nobaukšķēt.
- Nobaukšķ sitiens.
- ..Severins svieda tās [ogles] pret katlu telpas metāla sienām... Ogles nobaukšķēja un sašķīda, bet radītais troksnis izskanēja tepat tuvumā.
- ..viņš jūt, ka krīt. Nobaukš grīda, viņš iekrampējas ar vienu roku galda kājā..
- Lācis.. nobaukš uz zemes.
Avoti: 5. sējums