krakšķiens
krakšķiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → krakšķēt.
PiemēriUn tā cilvēks čīkst: reizēm skaļāk, reizēm tikko dzirdami, reizēm iekrakšķas, un tas - tāpat kā koka krakšķiens - atgādina izbaiļu kliedzienu, palīgā saucienu vai bezspēcīgas dusmas.
Avoti: 4. sējums