Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satīrs
satīrs -a, v.
Sengrieķu mitoloģijā — dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
Piemēri..vēstures stundās uzzinājām, cik līksmi šie dievi dzīvojuši Hellādas birzēs, kur diendusā nimfas miršu ēnā apskaujas ar satīriem.
Avoti: 7-1. sējums