dūciens
dūciens -a, v.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dūkt2.
PiemēriTajā [darba troksnī] salējas gan ripas zāģu spalgā kaukšana, gan ēvelmašīnas dobjie dūcieni.
- Tajā [darba troksnī] salējas gan ripas zāģu spalgā kaukšana, gan ēvelmašīnas dobjie dūcieni.
- «Lidmašīna!» Pepem iešāvās prātā. Viņš uzmanīgi vēroja vizmainās mākoņu strēles. Dobjie dūcieni kļuva spēcīgāki.
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dūkt4.
PiemēriĻaužu pūla dūcieni.
- Ļaužu pūla dūcieni.
- pārn. Kaut kur dziļi biezoknī gariem, vienmērīgiem dūcieniem dūdoja meža balodis.
5.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dūkt5.
PiemēriIzskanēja pēdējie ērģeļu dūcieni.
- Izskanēja pēdējie ērģeļu dūcieni.
Avoti: 2. sējums