Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunspuķe
ugunspuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
PiemēriNo tipiskiem gaismas augiem varam minēt šaurlapu ugunspuķi, kas aug mežu klajumos un izcirtumos..
2.Gundega.
PiemēriVakar tas dzeltenums vēl tikai drusku bij manāms, šorīt ugunspuķes spilgtiem līkumotiem rakstiem izaudušas visu labās zemes zelmeni.
Avoti: 8. sējums