Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunssargs
ugunssargs -a, v.
ugunssardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
PiemēriNo 220 ugunsnovērošanas torņiem, kuri uzcelti republikā un kuros dežurē sezonas ugunssargi, ugunsgrēkus gan var atklāt, taču bieži vien pārāk vēlu.
Avoti: 8. sējums