ugunssārts1
ugunssārts -a, v.
Degošs sārts.
PiemēriNo paša [kalna] gala ieraudzījām turpat priekšā mežā lielu ugunssārtu: kā ugunsgrēks, kad dūmi jau izkūpējuši un deg tikai vēl pilnās liesmās mājas stāvs.
- No paša [kalna] gala ieraudzījām turpat priekšā mežā lielu ugunssārtu: kā ugunsgrēks, kad dūmi jau izkūpējuši un deg tikai vēl pilnās liesmās mājas stāvs.
- Naktī Jāņabērni.. lēca pār ugunssārtu..
- Saule pašlaik taisījās lēkt. Jūrai vienā pusē,.. likās, it kā būtu sakurts milzīgs ugunssārts.
- sal. Tad uguns sāk spiesties cauri jumta lubiņām.., viņas mēles ātri pieņemas stiprumā, krākdamas šaujas augšup, un pēc brītiņa visa jumta vidusdaļa jau izskatās kā plašs ugunssārts..
Avoti: 8. sējums