vairāk2
vairāk apst.
1.Pārākā pakāpe → daudz [1].
2.Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
PiemēriVakaros putni vairāk dzied.
- Vakaros putni vairāk dzied.
- Tas mani vairāk interesē.
- M Māriņš: Vai es nestrādāju tāpat kā citi, pat vairāk?
- Māte saka: «Tu varēji vairāk pastaigāt pa lauku un mežu, ne tikai visu dienu tai piepīpētajā klētiņā nosēdēt.»
- ..dzeja sarga tautas dzīvību, nemirstību vairāk nekā manta, ko var mums nolaupīt, sadedzināt, iznīcināt, vairāk nekā ēkas, ko var sagraut, vairāk nekā pieminekļi, ko var sadragāt.
3.Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
PiemēriVairāk izglītots nekā pārējie.
- Vairāk izglītots nekā pārējie.
- Starp citām diezgan ikdienišķām sejām ar vairāk vai mazāk strupiem vai taisniem deguniem vēl spilgti izcēlās Marta..
- «Tāpēc es sēdu šeit svešumā, jo te varu būt godīgiem cilvēkiem vairāk noderīgs, nekā gulēdams zem smiltīm savā dzimtenē.»
- Labs padoms vairāk vērts nekā nauda.
4.Galvenokārt. Lielākoties.
Piemēri«Es jau nu gan vairāk kolhozā pie vecākiem, īpaši vasarā.» [Saka meitene.]
- «Es jau nu gan vairāk kolhozā pie vecākiem, īpaši vasarā.» [Saka meitene.]
- «Vajadzēs gaidīt rītu» teicu vairāk gan tāpēc, lai nebūtu jāklusē.
- Ceriņi - grūti pateikt, vai tie vairāk zili vai sārti.
- Par visu vairāk - spriedumos, jūtās šodiena baidās būt vienpusīga..
Stabili vārdu savienojumiPar visu vairāk.
- Par visu vairāk — Visvairāk.
5.parasti teikumos ar noliegtu verbu; sar. Turpmāk; vairs1.
PiemēriMēs vairāk neredzēsimies.
- Mēs vairāk neredzēsimies.
- ..Par Daugavu ir atkal cīņa. Un vairāk nedrīkst atkāpties.
- Tik vienreiz viņš [sudrabgārnis] lidoja pāri, Nav vairāk redzēts nekad..
- «Au, sāp,» slimniece sarāvās. - «Dažreiz jādara sāpes, lai panāktu labu. Bet nu jau viss cauri. Vairāk nesāpēs. Adata ir vēnā, un, redziet, glikozes šķīdinājums plūst labi.»
Stabili vārdu savienojumiJo vairāk tāpēc (arī tādēļ). Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk.
- Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) — Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk — Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk — Saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
Avoti: 8. sējums