vainot
vainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
PiemēriVainot pašam sevi.
- Vainot pašam sevi.
- Vainot kādu vai visos grēkos.
- Marte: Viņš neklanījās Mindaugam, viņa lepnais novads nemaksāja meslus. Un tāpēc karalis veci atvilināja šurp, lika sargiem nepatiesi vainot, lai varētu viņu nobeigt.
- Ļaudis nezina, ko aizlaiž nebūtībā un aizmirstībā, viņus nevar vainot, ja veca grāmata tiem ir veca grāmata un vairāk nekas. Nesaprot.
- Lomi nāca, bet vēl arvien pamazi. Kapteinis vainoja zivju meistaru, ka tas neprot noteikt tīklu dziļumu.
2.Piedēvēt (kam) vainu (4).
Piemēri..toreizējais Vidzemes gubernators ziņojumā iekšlietu ministram [1802. gada] dumpī vaino arī Merķeļa rakstus.
- ..toreizējais Vidzemes gubernators ziņojumā iekšlietu ministram [1802. gada] dumpī vaino arī Merķeļa rakstus.
- «..pulksteņi nav vainojami. Lietiņa, rau, tāda, ka jūsējais rāda Maskavas laiku, bet manējais - Rietumeiropas. Starpība - divas stundas.»
Avoti: 8. sējums