Paplašinātā meklēšana
Meklējam vainot.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (263):
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
- Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
- Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties. Arī saskaisties.
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- apvainots Divd. --> apvainot.
- sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
- Pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) Dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- aizdurt Ievainot ar dūrienu.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- pušains Ievainots, savainots.
- pušs Ievainots.
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- aizvainoties Justies aizvainotam.
- apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- aizknābt Knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- saknaibīt Knaibot savainot.
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
- iekost Kožot ievainot.
- pārkost Kožot ievainot.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- aizmīt Minot ievainot.
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
- nevainojams Nol. divd. --> vainot.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- apņirgt Ņirdzīgi izsmeļot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa daļu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- pārplēst Plēšot ievainot.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
- pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa daļu).
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Sarūgtināt, aizvainot.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sapūsties Saskaisties. Arī apvainoties.
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
- savainoties Savainot sevi.
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
- saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
- samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml., savainot. Arī piekaut.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās.
- noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
- Mest dubļus (uz kādu) Smagi, nepatiesi apvainot. Ķengāt.
- sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- saspārdīt Spārdot savainot.
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
- saspert Sperot savainot.
- pārspiest Spiežot ievainot.
- saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- izspridzināt Spridzinot ievainot.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots. Tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu). Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
- samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
- aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
vainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV