čūlot
čūlot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriPārplīsusi tulzna čūlo.
- Pārplīsusi tulzna čūlo.
- Čūlojoša brūce.
- ..vāts vēl čūlo un neļauj staigāt.
- Rokas asiņainās tulznās čūlo, Smagos tīklus velkot, spēki siek.
2.Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
PiemēriMalka krāsnī čūlo.
- Malka krāsnī čūlo.
Avoti: 2. sējums