ieskrambāt
ieskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
PiemēriIeskrambāt mēbeles.
- Ieskrambāt mēbeles.
- Ieskarmbāt stiklu.
- Ieskrambāts ābols.
- ..viņi ātri vien ar celtņa āķi ieskrambās nesen krāsoto klāju..
- ..ka tikai kāds neieskrambā krāsojumu..
1.1.pārn. Mazināt (piemēram, slavu, godu).
PiemēriVisvairāk.. cieta Cīrulis, jo vēlēšanu priekšvakarā viņa nevainojamā deputāta slava bij ieskrambāta un mandāts nākotnē apdraudēts.
- Visvairāk.. cieta Cīrulis, jo vēlēšanu priekšvakarā viņa nevainojamā deputāta slava bij ieskrambāta un mandāts nākotnē apdraudēts.
- Mazā izgāšanās ar vecās garāžas kratīšanu nebija spējusi ieskrambāt viņa labo slavu.
- Dzejolis rakstīts pirms četrpadsmit gadiem.., taču, lasot šodien, nemaz nejūtam, ka laika bargais zobs būtu ieskrambājis tā vērtību.
2.Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
PiemēriIeskrambāt ādu.
- Ieskrambāt ādu.
- Viņam ieskrambāta seja, sīka asins strūkla irdz pāri vaigam.
2.1.intrans.
PiemēriIeskrambāt rokā.
- Ieskrambāt rokā.
Avoti: 3. sējums