ieskrambāt
ieskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
PiemēriIeskrambāt mēbeles.
1.1.pārn. Mazināt (piemēram, slavu, godu).
PiemēriVisvairāk.. cieta Cīrulis, jo vēlēšanu priekšvakarā viņa nevainojamā deputāta slava bij ieskrambāta un mandāts nākotnē apdraudēts.
2.Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
PiemēriIeskrambāt ādu.
2.1.intrans.
PiemēriIeskrambāt rokā.
Avoti: 3. sējums