nevainojams
nevainojams -ais; s. -a, -ā
nevainojami apst.
1.Nol. divd. → vainot.
2.Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
PiemēriNevainojams darbinieks.
- Nevainojams darbinieks.
- Nevainojama skolniece.
- ..teātris nav bijis nevainojams sabiedrotais [lugas] autoram.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNevainojams godīgums.
- Nevainojams godīgums.
- Nevainojamas manieres.
- ..Lēļa uzvedība.. bija nevainojama un stādāma par paraugu visiem jaunajiem ārstiem..
2.2.Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
PiemēriNevainojama izruna.
- Nevainojama izruna.
- Nevainojams darba izpildījums.
- Nevainojama kārtība.
- Nevainojami tīrs apģērbs.
- Ar sevi Pētermanis varēja būt apmierināts. Apģērbs bija nevainojams..
- ..Erna.. par nevainojamu darbu saņēmusi prēmiju.
- Starp eiropiešiem viņš uzvedās gluži kā baltais,.. runāja nevainojami pareizā angļu valodā..
2.3.Tāds, kurā nav nekādu traucējumu, noviržu (par darbību, norisi).
PiemēriNevainojams pulss.
- Nevainojams pulss.
- Nevainojama sirdsdarbība.
- ..motorlaiva nevainojami iziet cauri visiem šķēršļiem..
- Motors kā par brīnumu atkal strādāja nevainojami.
Avoti: 5. sējums