Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sabelzt
sabelzt -belžu, -belz, -belž, pag. -belzu; trans.
1.Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
Piemēri..bokseris, sabelzts un apdullis ringā cīnoties, [iztēlē] redz sevi ar tiesneša paceltu roku.
  • ..bokseris, sabelzts un apdullis ringā cīnoties, [iztēlē] redz sevi ar tiesneša paceltu roku.
1.1.intrans. Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās).
PiemēriSabelzt ar dūri pa muguru.
  • Sabelzt ar dūri pa muguru.
1.2.pareti Sasist, sadauzīt (ķermeņa daļu).
PiemēriViņa atgrūda segu un izlēca uz grīdas, mēģinādama spert sabelzto neapauto kāju uz grīdas tikpat droši kā otru..
  • Viņa atgrūda segu un izlēca uz grīdas, mēģinādama spert sabelzto neapauto kāju uz grīdas tikpat droši kā otru..
Avoti: 7-1. sējums