Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabelzt
sabelzt -belžu, -belz, -belž, pag. -belzu; trans.
1.Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
Piemēri..bokseris, sabelzts un apdullis ringā cīnoties, [iztēlē] redz sevi ar tiesneša paceltu roku.
1.1.intrans. Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās).
PiemēriSabelzt ar dūri pa muguru.
1.2.pareti Sasist, sadauzīt (ķermeņa daļu).
PiemēriViņa atgrūda segu un izlēca uz grīdas, mēģinādama spert sabelzto neapauto kāju uz grīdas tikpat droši kā otru..
Avoti: 7-1. sējums