sadzelt
sadzelt -dzeļu, -dzel, -dzeļ, pag. -dzēlu; trans.
1.parasti 3. pers. Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
Piemēri..biezs odu mākonis.. sāk mums uzmākties. Kasām sadzeltās rokas..
- ..biezs odu mākonis.. sāk mums uzmākties. Kasām sadzeltās rokas..
- ..kāds piesējis nosvīdušu zirgu pie dārznieka slitas, par ko stipri uztraukušās bites un tā sadzēlušas nabaga lopiņu, ka tas tikko nenobeidzies..
- pārn. Salna pavasarī sadzeļ ābelei ziedus..
1.1.Sakost (par čūskām).
PiemēriOdze sadzēlusi sēņotāju.
- Odze sadzēlusi sēņotāju.
1.2.pārn. Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
PiemēriTevi ja lode sadzels, to zini - granātu tālāk es nesīšu saujā!
- Tevi ja lode sadzels, to zini - granātu tālāk es nesīšu saujā!
2.Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
PiemēriBrīžam plaukstas sadzēla nātras, tā ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
- Brīžam plaukstas sadzēla nātras, tā ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
2.1.Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
PiemēriPaklupu, ievēlos usnēs un sāpīgi sadzeļu rokas..
- Paklupu, ievēlos usnēs un sāpīgi sadzeļu rokas..
3.parasti 3. pers. Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
Piemēri..vecais zvejnieks paceļ jūras sāls un vēja sadzeltās rokas..
- ..vecais zvejnieks paceļ jūras sāls un vēja sadzeltās rokas..
- Viņš paraugās uz savām rokām, tās.., liesmu sadzeltas, sūrst..
Avoti: 7-1. sējums