ievainot
ievainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
PiemēriIevainot ādu.
1.1.Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
PiemēriŠķemba ievainoja karavīru.
1.2.Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
PiemēriAp ievainotu bērzu saaugusi atauga, arī bērza rētas klāj jaunu zaru lapotne, vairs nemanīsi šrapneļa šķēluma vietu.
1.3.pārn. Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
Piemēri«Gļēvulis, nodevējs!» atskanēja no visām pusēm... Vai varēja kāds viņu ievainot vēl dziļāk?
Avoti: 3. sējums