Paplašinātā meklēšana
Meklējam ievainot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (112):
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- aizknābt Knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- iekost Kožot ievainot.
- pārkost Kožot ievainot.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- aizmīt Minot ievainot.
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- pārplēst Plēšot ievainot.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa daļu).
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
- pārspiest Spiežot ievainot.
- izspridzināt Spridzinot ievainot.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots. Tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
ievainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV