pārkniebt
pārkniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu; trans.
1.Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
PiemēriPārkniebt vadu ar knaiblēm.
- Pārkniebt vadu ar knaiblēm.
- Knābis [papagailim] ir tik stiprs, ka pārkniebj cietu rieksta čaumalu..
1.1.Kniebjot ievainot.
PiemēriPārkniebt ādu pušu.
- Pārkniebt ādu pušu.
Avoti: 6-1. sējums