Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevalodas
nevalodas -u, s.; parasti dsk.
Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
PiemēriKolhoza sievas jau sāka tenkot, nu tik būšot brīnumi - kur tas dzirdēts, ka vīrietis slaukšot govis. Bet Antons uz to nemaz neklausījās - vai mazums nevalodu bijis jādzird.
Avoti: 5. sējums