pazemot
pazemot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
PiemēriTonakt sāpēja sirds, Māris jutās pazemots un atraidīts. Pat noklīdušu suni ļaudis ielaiž istabā tik saltā naktī, bet viņu, savu dēlu, tēvs neielaida.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
PiemēriPazemojoša rīcība.
1.2.intrans.
PiemēriKaut gan mums nebija ne mazākās vainas apziņas, tomēr tas, ka tikām konvojēti, nejēdzīgi uztrauca un pazemoja.
Stabili vārdu savienojumiPazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu).
Avoti: 6-1. sējums