Paplašinātā meklēšana
Meklējam pazemot.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (23):
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- netīrs Morāli pazemots.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums. Apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
pazemot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV