pazemoties
pazemoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
PiemēriBijušie ģimnāzijas biedri manis vairs nepazina vai negribēja pazīt. Es pats griezu tiem ceļu, nevēlēdamies ubagot draudzību un pazemoties.
- Bijušie ģimnāzijas biedri manis vairs nepazina vai negribēja pazīt. Es pats griezu tiem ceļu, nevēlēdamies ubagot draudzību un pazemoties.
- Viņš vienmēr baidīsies šo mīlestību pazaudēt, viņš lūgsies, pazemosies, pat raudās.
- Gusts cienīja savu māti par to, ka tā nekad nepazemojās svešu priekšā. Nevienam viņa nežēlojās par savu grūto dzīvi, nemēģināja izubagot līdzjūtību.
Avoti: 6-1. sējums