paļāt
paļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
Piemēri..vecāki nedrīkst kritizēt skolotājus bērnu klātbūtnē. Tāpat nav pieļaujams, ka vecāki, bērniem dzirdot, paļā viens otru.
- ..vecāki nedrīkst kritizēt skolotājus bērnu klātbūtnē. Tāpat nav pieļaujams, ka vecāki, bērniem dzirdot, paļā viens otru.
- Bija tāds puisis. Visādi labs, bet mēdza iedzert. Beigu beigās sāku paļāt: tu jau bez tā «sīvā» nevari. Varu! - šis dusmīgs. Nevari! - kacinu.
1.1.intrans.
PiemēriKā uzzināt (lai cildina vai paļā), Cik īsti vērts tas mūžs, kas manā daļā..
- Kā uzzināt (lai cildina vai paļā), Cik īsti vērts tas mūžs, kas manā daļā..
Avoti: 6-1. sējums