paļāvība
paļāvība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pārliecība, ticība.
Piemēri..lai sekmīgi atveseļotos, cilvēkam nepieciešama ne tikai paļāvība uz ārstu, bet arī paša slimnieka aktivitāte - vēlēšanās atlabt..
Avoti: 6-1. sējums