paļauties
paļauties -ļaujos, -ļaujies, -ļaujas, pag. -ļāvos; refl.
1.Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
Piemēri«..iespējams, ka esmu vairāk paļāvusies uz tevi, gaidījusi, ka tu norādīsi, uz ko vērst uzmanību.»
1.1.Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
PiemēriPaļauties uz biedru atbalstu.
1.2.Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
PiemēriPaļauties uz mēraparāta precizitāti.
1.3.Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
PiemēriPaļauties uz rakstā sniegto informāciju.
2.Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
PiemēriIr cilvēki, kuri pārsvarā savā apkārtnē un sevī saskata labo un nepaļaujas negatīviem iespaidiem.
2.1.Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
PiemēriKaut uz mirkli paļaujies domām..
2.2.Piekāpties. Nepretoties.
PiemēriViņa zina - ja paļausies vecajam, tad tas drīz vien būs pavisam neciešams. Bet, ja sasparojas un sadod pretī, tad daudz ātrāk nomierinās.
2.3.Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
PiemēriVai viņš tai ko zvērēja un solīja, kad viņa tam pirmajā satikšanās vakarā paļāvās?
Avoti: 6-1. sējums