Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šmiukstiens
šmiukstiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šmiukstēt.
PiemēriVītols nošmiukstināja pātagu un iecirta sniegā greizu krustiņu. Melnis dzirdēja šo šmiukstienu.. Tas bija mudinājums rikšot.
Avoti: 7-2. sējums