noplarkšķēt
noplarkšķēt parasti 3. pers., -plarkšķ, pag. -plarkšķēja
noplarkšēt parasti 3. pers., -plarkš, pag. -plarkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
PiemēriKad puika ierauga žogu, viņam jānovelk gar to sprungulis, lai noplarkšķ.
Avoti: 5. sējums