noplaucēt
noplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
PiemēriPienu un cukuru uzvāra, pievieno no miziņas atbrīvotas, sakapātas mandeles un nomazgātas, noplaucētas rozīnes.
2.Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) — par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
PiemēriNoplaucēt kāju.
Avoti: 5. sējums