noplaucēt
noplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
PiemēriPienu un cukuru uzvāra, pievieno no miziņas atbrīvotas, sakapātas mandeles un nomazgātas, noplaucētas rozīnes.
- Pienu un cukuru uzvāra, pievieno no miziņas atbrīvotas, sakapātas mandeles un nomazgātas, noplaucētas rozīnes.
- Nātres, redīsu un rabarberu lapiņas pirms sagriešanas ieteicams noplaucēt ar verdošu ūdeni.
2.Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) – par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
PiemēriNoplaucēt kāju.
- Noplaucēt kāju.
- Klintai tējas ūdens uzšļācas uz nokaitušiem plītsriņķiem, tvaiku mutulis noplaucē seju tumšu un sviedrainu.
- sal. Saule tai dienā dedzināja bez jēgas. Mikiņam skausts apsvila sarkans kā noplaucēts..
Avoti: 5. sējums