Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noplicināt
noplicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
Piemēri..audzēt vienā un tajā pašā vietā vienu un to pašu kultūru nozīmē noplicināt augsni, jo dažādi sakņaugi sev nepieciešamās minerālvielas uzsūc nevienādā daudzumā.
2.Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
PiemēriŠī skaistā pilsēta, kas gadsimta sākumā bija kļuvusi par svarīgu ostu.., bija noplicināta par nelaimes pilsētu.
2.1.Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu).
PiemēriCecīlija, ienākot pie viesiem, vispirms uzmeta skatu stipri noplicinātajam galdam un nodomāja: tad nu ir ēduši gan!
3.Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
PiemēriNoplicināt valodu.
Avoti: 5. sējums