noplīkšķēt
noplīkšķēt parasti 3. pers., -plīkšķ, pag. -plīkšķēja
noplīkšēt parasti 3. pers., -pliks, pag. -plīkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
Piemēri..groži atkal noplīkšēja uz rasainajām [zirgu] mugurām..
- ..groži atkal noplīkšēja uz rasainajām [zirgu] mugurām..
- Pētertāle atvēzējās, un uz meitas vaiga noplīkšķēja pļauka.
- Noplīkšēja spārni, un baltais balodis uzlaidās uz jumta.
Avoti: 5. sējums