Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noplītēt
noplītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Plaši uzdzīvojot (parasti dzerot), notērēt.
PiemēriViņš kļuva par laupītāju virsaiti un kopā ar tiem siroja, atņemdams ceļiniekiem zeltu un noplītēdams to pasaules krogos.
  • Viņš kļuva par laupītāju virsaiti un kopā ar tiem siroja, atņemdams ceļiniekiem zeltu un noplītēdams to pasaules krogos.
  • «Iedevu simt piecdesmit rubļus. Vecais Stilbtiņš gan rūca, ka tik neooplītējot, esot palaidies dzeršanā.»
2.intrans. Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
PiemēriNoplītēt vairākas dienas.
  • Noplītēt vairākas dienas.
Avoti: 5. sējums