nopliukšķēt
nopliukšķēt parasti 3. pers., -pliukšķ, pag. -pliukšķēja
nopliukšēt parasti 3. pers., -pliukš, pag. -pliukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
PiemēriBrīžam istabā skanēja raudas, brīžam nopliukšķēja plauksta.
- Brīžam istabā skanēja raudas, brīžam nopliukšķēja plauksta.
- Pātaga nopliukšķēja, zirgi sakārtojās un sāka rikšot.
- ..tālumā atskanēja.. lielgabala šāvieni, tie nopliukšķēja kā pātagas cirtieni laika zirgam pa sāniem..
Avoti: 5. sējums