robains
robains -ais; s. -a, -ā
robaini apst.
1.Tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem). Robots [2] (1).
PiemēriSavienojumu [būvkokiem] var pastiprināt.. ar robainiem paliktņiem.
- Savienojumu [būvkokiem] var pastiprināt.. ar robainiem paliktņiem.
- Cirvi nedrīkst.. sarūsināt, jo rūsa padara asmens šķautni robainu, un tā vairs tik labi necērtas kokā.
2.Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
PiemēriMeža robainais siluets.
- Meža robainais siluets.
- Mazā tritona tēviņiem pavasarī uz muguras izaug robaina sekste.
- Jau kāda vecāka govs, stipri robainiem ragiem, noplūca kušķīti zāles..
- Debesīs peldēja zemi, robaini mākoņi..
Avoti: 6-2. sējums