sašķaidīt
sašķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
PiemēriDzērvenes pārlasa, sašķaida, pārlej ar ūdeni..
2.Sadragāt1. Arī sagraut1.
PiemēriMilzīgie viļņi mētāja kuģus kā čaumalas un draudēja tos sašķaidīt..
Avoti: 7-1. sējums