Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sašķērēt
sašķērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sagriezt, parasti garenās strēmelēs.
PiemēriPie akas aplēja salātus ar ūdeni, noskaloja un sašķērēja ar nazi.
  • Pie akas aplēja salātus ar ūdeni, noskaloja un sašķērēja ar nazi.
  • Sarkanos galviņkāpostus sīki sašķērē, pārkaisa ar sāli, saspaida.
2.sar. Sagriezt ar šķērēm.
PiemēriSašķērēt audumu.
  • Sašķērēt audumu.
Avoti: 7-1. sējums