Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sašķaidīt
sašķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
PiemēriDzērvenes pārlasa, sašķaida, pārlej ar ūdeni..
  • Dzērvenes pārlasa, sašķaida, pārlej ar ūdeni..
  • Daļu mīksto kartupeļu no zupas izņem, sastampā vai sašķaida..
2.Sadragāt1. Arī sagraut1.
PiemēriMilzīgie viļņi mētāja kuģus kā čaumalas un draudēja tos sašķaidīt..
  • Milzīgie viļņi mētāja kuģus kā čaumalas un draudēja tos sašķaidīt..
  • Kā daudzas vācu mīnas, arī šī nesprāga, bet pārsita Plienam bruņu cepuri, ielauza un sašķaidīja galvaskausu.
Avoti: 7-1. sējums