sašķeltība
sašķeltība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kas) ir sašķelts (3).
PiemēriResoriskā sašķeltība pagaidām neļauj īstenot perspektīvo pilsētas siltumapgādes attīstības shēmu.
- Resoriskā sašķeltība pagaidām neļauj īstenot perspektīvo pilsētas siltumapgādes attīstības shēmu.
- Viņas nemiers bij dziļāks ar to, ka vēl tik daudz savtības un sašķeltības šajā [strādnieku] pulkā un tik grūti auga apziņa, cik nepieciešams allaž un vienmēr stāvēt vienam par visiem un visiem par vienu.
Avoti: 7-1. sējums