Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notrenkāt
notrenkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
PiemēriNotrenkāt vistas no lauka.
  • Notrenkāt vistas no lauka.
2.Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
PiemēriNotrenkāt zirgu.
  • Notrenkāt zirgu.
  • Mednieki stāstīja, ka ar labu zirgu varējuši notrenkāt žirafi līdz nāvei pavisam īsā brīdī. Tikpat ātri zaudēja spēkus arī dažu sugu antilopes.
  • «Viņam vajadzēja izturēt līdz galam. Esat redzējusi notrenkātu zaķi? Viņš manī radīja tādu iespaidu.»
2.1.sar. Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
PiemēriNotrenkā mājās un skolā, skolā un mājās, tētis ieņēmies - vajagot institūtā stāties, sācis sekot viņa mācībām..
  • Notrenkā mājās un skolā, skolā un mājās, tētis ieņēmies - vajagot institūtā stāties, sācis sekot viņa mācībām..
3.Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
PiemēriSuns notrenkā aitu lielu gabalu pa lauku.
  • Suns notrenkā aitu lielu gabalu pa lauku.
3.1.Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt.
PiemēriSuns visu dienu notrenkājis zaķus.
  • Suns visu dienu notrenkājis zaķus.
Avoti: 5. sējums